- incīsor
- incīsum
- incisūra
- incīsus
- incitāmentum
- incitātē
- incitātio
- incitātus
- incito
- incitus 1
- incitus 2
- incīvīlis
- incīvīlitās
- incīvīliter
- inclāmātio
- inclāmito
- inclāmo
- inclārēsco
- inclēmēns
- inclēmenter
- inclēmentia
- inclīnābilis
- inclīnātio
- inclīnātus
- inclīno
- inclitus
- inclūdo
- inclūsio
- inclūsor
- inclūsus
- inclutus
- incoāctus
- incoctilia
- incoctus 1
- incoctus 2
- incōgitābilis
- incōgitāns
- incōgitantia
- incōgitātus
- incōgito
- incōgnitus
- incōgnōscibilis
- incōgnōsco
- incohātus
- incohibilis
- incoho
- incoinquinātus
- incola
- incolentēs
- incolo
- incolumis
- incolumitās
- incomitātus
- incommeābilis
- incommendātus
- incommodātio
- incommodē
- incommodesticus
- incommoditās
- incommodo
- incommodum
- incommodus
- incommūtābilis
- incomparābilis
- incompertus
- incomplētus
- incompositē
- incompositus
- incomprehēnsibilis
- incōmptus
- inconcessus
- inconcilio
- inconcinnē
- inconcinnitās
- inconcinniter
- inconcinnus
- inconcitus
- inconcussus
- incondemnātus
- inconditē
- inconditus
- incōnfūsus
- incongelābilis
- incongruēns
- incōnscius
- incōnsequēns
- incōnsequentia
- incōnsīderāns
- incōnsīderanter
- incōnsīderantia
- incōnsīderātē
- incōnsīderātio
- incōnsīderātus
- incōnsōlābilis
- incōnspicuus
- incōnstāns
- incōnstanter
- incōnstantia
- incōnsuētus
- incōnsultē
- incōnsultō
- >>
- incolum|is, e
- Būdvardis, 3 linksniuotė (taisyklingas būdv. tipas), 2 galūnių. Skiemenys: LBBB (4)
- Sirvydas 1642
-
Zdrowy, Sanus, valens, incolumis, vegetus. Sweykas.
-
- Daukantas 1838
- Incolumis m, [f. me, n.] swek’s, giws.
- Jokantas 1936
- incolumis, e [cnf. calamitas] nesužeistas, sveikas, visas incolumem dimittere; incolumis conservatus est nenubaustas; *vita famaque be dėmės; †incolumi Agrippinā kolei buvo gyva.
- Kuzavinis 2007
- incolum|is, e adj. 1. nesùžeistas; nepàkenktas; sveĩkas, vìsas (nāvis Cs); gývas; ~ī Agrippinā T kõl Agripinà bùvo gyvà;2. nesùteptas, bè dėmė̃s, pavyzdìngas (vīta H)
- incolum|is, e adj.