- incrētus 1
- incrētus 2
- incrēvī
- incrībrātus
- incruentātus 1
- incruentātus 2
- incruentus
- incrustātio
- incrusto
- incubātio
- incubātor
- incubito
- incubitus
- incubo 1
- incubo 2
- incubuī
- incubus
- incucurrī
- incūdo
- inculco
- inculpātē
- inculpātio
- inculpātus
- inculpo
- incultē
- incultus 1
- incultus 2
- incultus 3
- incumba
- incumbo
- incūnābula
- incūnctanter
- incūrābilis
- incūrātus
- incūria
- incūriōsē
- incūriōsus
- incurro
- incursio
- incurso
- incursus 1
- incursus 2
- incurvātio
- incurvēsco
- incurvīsco
- incurvo
- incurvus
- incūs
- incūsātio
- incūsātor
- incūso
- incussī
- incussus 1
- incussus 2
- incustōdītus
- incūsus
- incutio
- indāgātio
- indāgātor
- indāgātrīx
- indāgo 1
- indāgo 2
- indaudio
- inde
- indēbitus
- indecēns
- indecenter
- indecentia
- indeceo
- indēclīnābilis
- indēclīnātus
- indecorē
- indecoris
- indecoro
- indecōrus
- indēfatīgābilis
- indēfectus
- indēfēnsus
- indēfessē
- indēfessus
- indēficiēns
- indēfīnītē
- indēfīnītus
- indēflētus
- indējectus
- indēlēbilis
- indēlībātus
- indemnātus
- indemnis
- indemnitās
- indēmōnstrābilis
- indēnūntiātus
- indēplōrātus
- indēprāvātus
- indēprecābilis
- indēprehēnsibilis
- indēprēnsus
- indeptus
- indēsertus
- indēspectus
- indēstrictus
- >>
- incūs|o, āre, āvī, ātum
- Veiksmažodis, 1 asmenuotė. Skiemenys: LLA (3)
- Jokantas 1936
incūso 1 [causa; cnf. accuso] kaltinti, nusiskųsti, prikaišioti, bartis aliquem ir aliquid; *quem non incusavi hominumque deorumque?; aliquem ob defectionem L; †aliquem luxus et superbiae; su acc. c. inf. L; su †quod.
- Kuzavinis 2007
- incūs|o, āre, āvī, ātum vt [1. in + causa] káltinti, prikáišioti, bárti, peĩkti (aliquem Cs; aliquid O); skų́sti (injūriās Rōmānōrum L)