- mūnicipium
- mūnificē
- mūnificentia
- mūnificus
- mūnīmen
- mūnīmentum
- mūnio
- mūnis
- mūnītē
- mūnītio
- mūnīto
- mūnītor
- mūnītus
- mūnus
- mūnusculum
- Mūnychia
- Mūnychius
- mūraena
- mūrālis
- Murcia
- murcidus
- mūrēna
- Mūrēna
- mūrēs
- mūrex
- Murgantia
- Murgantīnī
- Murgantīnus
- muria
- muriāticum
- muriāticus
- mūricīdus
- mūrilegium
- mūrīnus
- murmillo
- murmur
- murmurātio
- murmurātor
- murmuro
- murra 1
- murra 2
- murrātus
- murreus 1
- murreus 2
- murrinus 1
- murrinus 2
- murtētum
- murteus
- murtinus
- murtum
- murtus
- mūrus
- mūs
- Mūs
- Mūsa
- mūsaeum
- mūsaeus
- Mūsaeus
- mūsarāneus
- musca
- muscārium
- muscārius
- muscātula
- muscātus
- mūscerda
- muscidus
- mūscipula
- mūscipulum
- muscōsus
- muscula
- mūsculōsus
- mūsculus
- muscus
- mūsēum
- musica 1
- musica 2
- mūsicē
- mūsicus 1
- mūsicus 2
- mūsīvum
- mūsīvus
- Mūsōnius Rūfus
- mussito
- musso
- mustāceum
- mustāceus
- mustāx
- mūstēla
- mūstēlīnus
- mustēs
- musteus
- musticus
- mustricola
- mustum
- mustus
- Musulāmiī
- Mūta
- mūtābilis
- mūtābilitās
- mūtābiliter
- mūtātio
- >>
- murt|us, ī f
- Daiktavardis, 2 linksniuotė (taisyklinga), moteriškoji, bendrinis. Skiemenys: LB (2)
- Sirvydas 1642
-
Mirt drzewko, Myrtus. Mirtas.
-
- Jokantas 1936
- murtus ir myrtus, ī f (acc. pl. *-ūs) [μύρτος] a) mirtas, Venerai pašvęstas; pl. mirtų krūmas.b) trop. mirtinė lazda.
- myrtus žiūr. murtus.
- Kuzavinis 2007
- murt|us, ī f [gr.] 1. bot. mìrta (skirta Venerai) Ct, V; pl. ~ī mìrtų krū́mas;2. mìrtų vainìkas H;3. mìrtų giráitė V;4. prk. mìrtos lazdà ar íetis V
- murt|us, ī f [gr.]