- plānitiēs
- plānitūdo
- plāno
- planta 1
- planta 2
- plantāgo
- plantāre
- plantāria
- plantāris
- plantārium
- plantātio
- planto
- plānum
- plānus 1
- planus 2
- plānxī
- plasma
- plasmātor
- plasmo
- plastēs
- plastica
- Plataeae
- Plataeēnsēs
- platalea
- platanōn
- platanus
- platea
- platessa
- Plato
- Platōnicus 1
- Platōnicus 2
- plaudo
- plaudus
- plaumorātum
- plausī
- plausibilis
- plausor
- plaustellum
- plaustrārius 1
- plaustrārius 2
- plaustrum
- Plaustrum
- plausus 1
- plausus 2
- Plautiānus
- Plautīnus
- Plautius
- plautus
- Plautus
- plēbēcula
- plēbēja
- plēbējus 1
- plēbējus 2
- plēbēs
- plēbicola
- plēbiscītum
- plēbs
- plecta
- plectilis
- plecto 1
- plecto 2
- plector
- plēctrum
- plegma
- Plēiades
- Plēias
- Plēionē
- Plēmyrium
- plēnārius
- plēnē
- plēnilūnium
- plēnitās
- plēnitūdo
- plēnus
- *pleo
- pleonasmus
- plērīque
- plērumque
- plērus
- plērusque
- Pleumoxiī
- pleurītis
- Pleurōn
- Pleurōnius
- plexī
- Plexippus
- plexuī
- plexus 1
- plexus 2
- plica
- plicātilis
- plicātrīx
- plicatūra
- plico
- Plīniānus
- Plīnius
- plinthus
- plōdo
- ploerēs
- plōrābilis
- plōrābundus
- >>
- plēbēj|a, ae f
- Daiktavardis, 1 linksniuotė (taisyklinga), moteriškoji, bendrinis. Skiemenys: LLB (3)
- Jokantas 1936
plēbēius 3 [plēbēs] a) plebėjų, iš plebėjų homo, familia, consul; subst. m plebejus, f plebejė si plebeiam patricius duxerit L.b) trop. prastas, menkas philosophus, sermo, purpura.
- Kuzavinis 2007
- plēbēj|a, ae f [2. plēbējus] plebė́jė L