- prōcancellārius
- Procās
- procātio
- procāx
- prōcēdo
- procella
- procello
- procellōsus
- procerēs
- prōcēritās
- prōcērus
- prōcessī
- prōcessio
- prōcessus 1
- prōcessus 2
- Prochyta
- prōcidentia
- prōcido
- prōciduus
- prōcīnctus 1
- prōcīnctus 2
- prōcingo
- prōclāmātio
- prōclāmātor
- prōclāmo
- Proclēs
- prōclīnātio
- prōclīno
- prōclīve 1
- prōclīve 2
- prōclīvis
- prōclīvitās
- prōclīviter
- prōclīvus
- Procnē
- proco
- procoetōn
- procomium
- Proconnēsius
- Proconnēsus
- prōcōnsul
- prōcōnsulāris
- prōcōnsulātus
- procor
- procotta
- prōcrāstinātio
- prōcrāstino
- prōcreātio
- prōcreātor
- prōcreātrīx
- << >>
- prōclām|o, āre, āvī, ātum
- Veiksmažodis, 1 asmenuotė. Skiemenys: LLA (3)
- Sirvydas 1642
-
Obwoływam co, Proclamo aliquid, promulgo, edico, pronuncio. Apſzaukiu.
-
- Jokantas 1936
- prō-clāmo 1 šaukti, rėkti.
- Kuzavinis 2007
- prōclām|o, āre, āvī, ātum [prō + clāmo] 1. (pa)skélbti, (pa)gársinti; praeco ~āvit Pt šauklỹs paskélbė;2. šaũkti, rė̃kti (prō aliquō L)
- prōclām|o, āre, āvī, ātum [prō + clāmo]