- proavus
- proba
- probābilis
- probābilitās
- probābiliter
- probātio
- probātīvus
- probātor
- probātus
- probē
- probitās
- probo
- proboscis
- probrōsē
- probrōsitās
- probrōsus
- probrum
- probus
- Prōc.
- Proca
- procācitās
- procāciter
- prōcancellārius
- Procās
- procātio
- procāx
- prōcēdo
- procella
- procello
- procellōsus
- procerēs
- prōcēritās
- prōcērus
- prōcessī
- prōcessio
- prōcessus 1
- prōcessus 2
- Prochyta
- prōcidentia
- prōcido
- prōciduus
- prōcīnctus 1
- prōcīnctus 2
- prōcingo
- prōclāmātio
- prōclāmātor
- prōclāmo
- Proclēs
- prōclīnātio
- prōclīno
- prōclīve 1
- prōclīve 2
- prōclīvis
- prōclīvitās
- prōclīviter
- prōclīvus
- Procnē
- proco
- procoetōn
- procomium
- Proconnēsius
- Proconnēsus
- prōcōnsul
- prōcōnsulāris
- prōcōnsulātus
- procor
- procotta
- prōcrāstinātio
- prōcrāstino
- prōcreātio
- prōcreātor
- prōcreātrīx
- prōcreo
- prōcrēsco
- Procris
- Procrūstēs
- prōcubitor
- prōcubitus
- prōcubo
- prōcubuī
- prōcubus
- prōcucurrī
- prōcūdo
- procul 1
- procul 2
- prōculcātio
- prōculcātor
- prōculcātus
- prōculco
- Proculējus
- Proculus
- prōcumbo
- prōcupīdo
- prōcūrātio
- prōcūrātiuncula
- prōcūrātor
- prōcūrātōrius
- prōcūrātrīx
- prōcūro
- prōcurro
- prōcursātio
- prōcursātōrēs
- >>
- 1. prōclīv|e
- Prieveiksmis. Skiemenys: LLB (3)
- Jokantas 1936
prō-clīvis, e ir P *†-vus 3 (adv. -e, locat. -ī) su comp. [clivus]
1) palinkęs į priekį, pakripas, status, skardus hostes per proclive pellere L pakalnėn; in proclive; adv. proclivi labi; proclivius labi in perniciem per greit; proclivi currit oratio.2) trop.a) linkęs prie ko ad morbum.b) lengvai padaromas, lengvas proclive dictu; proclivia anteponuntur laboriosis; esse in p. T būti lengva.
- Kuzavinis 2007
- 1. prōclīv|e adv. [prōclīvis] (comp. ~ius Lu) 1. nuokalniaĩ, nuotakiaĩ, nuolaidžiaĩ C;2. lengvaĩ Lu
- 1. prōclīv|e adv. [prōclīvis] (comp. ~ius Lu)