- dēmōnstro
- dēmordeo
- dēmorior
- dēmoror
- dēmorsus
- dēmortuus
- Dēmosthenēs
- dēmoveo
- dēmpsī
- dēmptio
- dēmptus
- dēmūgītus
- dēmulceo
- dēmum
- dēmūneror
- dēmurmuro
- dēmus
- dēmūtābilis
- dēmūtātio
- dēmūto
- dēnārius 1
- dēnārius 2
- dēnarro
- dēnāscor
- dēnato
- dēnecālis
- dēnego
- dēnī
- dēnicālis
- dēnigro
- dēnique
- dēnōminātio
- dēnōminātīvus
- dēnōmino
- dēnōrmis
- dēnōrmo
- dēnotātio
- dēnotātus 1
- dēnotātus 2
- dēnoto
- dēns
- dēnsātio
- dēnsē
- Dēnsēlētae
- dēnseo
- dēnsitās
- dēnso
- dēnsus
- dentālia
- dentātus
- << >>
- dēmiss|us, a, um
- Būdvardis, 2/1 linksniuotė (taisyklinga), 3 galūnių. Skiemenys: LLB (3)
- Susiję: dēmīsī; dēmitto
- Jokantas 1936
dēmissus (adv. -ē) su comp. ir sup. [ptc. iš demitto] 1)a) nuleistas, nukaręs, nusviręs *funis; labiis demissis T, capite demisso; *Dido vultum dimissa.b) žemas loca; ripae demissiores.2) trop.a) prislėgtas, tylus *d. voce locuta est.b) kuklus, paprastas, be pretensijų sit demissis hominibus perfugium, sit auxilium pudori; sermo, orator demissior; demisse respondere.c) nusiminęs, prislėgtas, liūdnas d. afflictusque; demisse sentire.d) vargingas, beturtis.
- Kuzavinis 2007
- dēmiss|us, a, um 1. part. perf. iš dēmitto;2. adj. (comp. ~ior C, sup. ~issimus PJ)1) nuléistas, nukãręs, nusvìręs (fūnis L; aurēs V); capite ~o C nuléidus gálvą;2) žẽmas; loca ~a Cs žẽmos viẽtos, žemà vietóvė; rīpae ~ae bAl žemì (upės) krantaĩ;3) prk. tylùs, prislopìntas (vōx V);4) prk. kuklùs, pàprastas (sermo C);5) gilùs; vulnus ~um Se gilì žaizdà;6) prk. nusimìnęs, prìslėgtas, liū̃dnas; animus ~us C prislėgtà núotaika
- dēmiss|us, a, um
