- erēmīticus
- erēmus
- ērēpo
- ēreptio
- ēreptor
- ēreptus 1
- ērēptus 2
- ērēs
- Ērētīnus
- Eretria
- Eretriacī
- Eretricī
- Eretricus
- Eretriēnsis
- Erētum
- ērēxī
- ergā
- ergastulum
- ergata
- ergō 1
- ergō 2
- erīca
- Erichthonius 1
- Erichthonius 2
- ēricius
- Eridanus
- ērigo
- Ērigonē
- erīlis
- ērināceus
- Erīnys
- Eriphyla
- ēripio
- erīx
- ērōdo
- ērogātio
- ērogito
- ērogo
- ērōsī
- ērōsio
- ērōsus
- erōticus
- errābundus
- errāticus
- errātio
- errātor
- errātum
- errātus
- erro 1
- erro 2
- << >>
- ērici|us, ī m
- Daiktavardis, 2 linksniuotė (taisyklinga), vyriškoji, bendrinis. Skiemenys: LBBB (4)
- Susiję: hēricius
- Sirvydas 1642
-
Pyſk, Roſtrum, proboſcis ericij, &c. Snukis.
-
- Jokantas 1936
- ēricius, iī m ežis; trop. spygliuotas užtvaras, sienojis prikalinėtas geležinių spyglių.
- Kuzavinis 2007
- ērici|us, ī m [ēr] 1. zool. ežỹs Vr;2. kar. spygliúota ùžtvara (geležinių spyglių prikalinėtas sienojas priešui sulaikyti) Cs
- ērici|us, ī m [ēr]