- cancerōsus
- Candāvia
- candefacio
- candēla
- candēlābrum
- Candēlāria
- candēns
- candentia
- candeo
- candēsco
- candico
- candida
- candidātōrius
- candidātus 1
- candidātus 2
- candidē
- candido
- candidulus
- candidum
- candidus
- candor
- canduī
- cānēns 1
- canēns 2
- cāneo
- canēphoros
- canēs
- cānēsco
- cānī
- canicae
- caniceus
- Canīcula
- canīcula
- canīculāris
- Cānidius
- canīna
- Canīniānus
- Canīnius
- canīnus
- canis
- Canis
- canistellum
- canistrum
- cānitia
- cānitiēs
- canna
- cannabinus
- cannabis
- cannabum
- Cannae
- Cannēnsis
- cannētum
- canneus
- Canninefās
- Canninefātēs
- cannula
- cano
- canōn
- canonicātus
- canonicus 1
- canonicus 2
- canonizo
- Canōpēus
- Canōpicus
- Canōpītae
- Canōpus
- canor
- canōrē
- canōrum
- canōrus
- cānōsus
- cantābilis
- Cantabrī
- Cantabria
- cantabrum
- cantāmen
- cantātio
- cantātor
- cantātrīx
- cantharis
- cantharus
- canthērīnus
- canthēriolus
- canthērius
- canthus
- canticum
- cantilēna
- cantilo
- cantio
- cantito
- Cantium
- cantiuncula
- cantizo
- canto
- cantor
- cantrīx
- canturio
- cantus 1
- cantus 2
- cānuī
- Canulējus
- >>
- Cannēns|is, e
- Būdvardis, 3 linksniuotė (taisyklingas būdv. tipas), 2 galūnių. Skiemenys: LLB (3)
- Jokantas 1936
Cannae, ārum f miestelis Apulijoje; smarkus smūgis romėnams 216 pr. Kr.; iš čia Cannēnsis, e ties K. pugna.
- Kuzavinis 2007
- Cannēns|is, e adj. [Cannae] Kãnų; pugna ~is N Kãnų mū̃šis