- dēmētior
- dēmeto
- Dēmētriacus
- Dēmētrias
- Dēmētrius
- dēmigrātio
- dēmigro
- dēminuo
- dēminūtio
- dēminūtīvum
- dēminūtīvus
- dēminūtus
- dēmīror
- dēmīsī
- dēmissē
- dēmissio
- dēmissus
- dēmītigo
- dēmitto
- dēmiūrgus
- dēmo
- Dēmocharēs
- dēmocratīa
- Dēmocritēa
- Dēmocritēus 1
- Dēmocritēus 2
- Dēmocritīus
- Dēmocritus
- dēmogrammateus
- dēmōlio
- dēmōlior
- dēmōlītio
- dēmōlītor
- dēmōnstrābilis
- dēmōnstrātio
- dēmōnstrātīvus
- dēmōnstrātor
- dēmōnstrātōrius
- dēmōnstro
- dēmordeo
- dēmorior
- dēmoror
- dēmorsus
- dēmortuus
- Dēmosthenēs
- dēmoveo
- dēmpsī
- dēmptio
- dēmptus
- dēmūgītus
- << >>
- 1. Dēmocritē|us, a, um
- Būdvardis, 2/1 linksniuotė (taisyklinga), 3 galūnių. Skiemenys: LABLB (5)
- Jokantas 1936
Dēmocritus, ī m [Δημόκριτος] filosofas iš Abderos, miręs 361 pr. Kr., atomų mokslo įkūrėjas; iš čia Democritēus 3 arba -tīus 3 Demokrito; -tīī, ōrum m D-to šalinininkai, mokiniai; -tēa, ōrum n D-to dėsniai, mokslas.
- Kuzavinis 2007
- 1. Dēmocritē|us, a, um adj. [Dēmocritus] Demokrìto C