- Ennēnsis
- Ennius
- ēno
- ēnōdātē
- ēnōdātio
- ēnōdātor
- ēnōdātus
- ēnōdis
- ēnōdo
- ēnōrmis
- ēnōrmitās
- ēnōrmiter
- ēnōtēsco
- ēnoto
- ēnōtuī
- ēns 1
- ēns 2
- ēnsiculus
- ēnsifer
- ēnsiger
- ēnsipotēns
- ēnsis
- Ēnsis
- entelechīa
- Entella
- Entellīnī
- Entellīnus
- enterocēlē
- enterocēlicus
- ēnūbilo
- ēnūbo
- ēnucleātē
- ēnucleātus
- ēnucleo
- ēnumerātio
- ēnumero
- ēnūndino
- ēnūntiātio
- ēnūntiātīvus
- ēnūntiātum
- ēnūntio
- ēnūpsī
- ēnūptio
- ēnūptus
- ēnūtrio
- Enyō
- eo 1
- eō 2
- eōdem
- Ēōs
- ēōus
- Ēōus
- eoūsque
- Epamīnondās
- Epaphus
- ēpāstus
- epenthesis
- Epēus
- ephēbus
- ephēmeris
- Ephesiī
- Ephesius
- Ephesus
- ephippiātus
- ephippium
- ephorus
- Ephorus
- Ephraimus
- Ephyra
- Ephyraeus
- Ephyrēius
- epibata
- epibolus
- epicēdīon
- epicephalium
- Epicharmus
- epichysis
- epicī
- Epiclērus
- epicōpus
- Epicratēs
- epicrocus
- Epictētus
- Epicūrēī
- Epicūrēus
- Epicūrus
- epicus
- Epidamniēnsis
- Epidamnius
- Epidamnus
- Epidaphnē
- Epidaurius
- Epidaurus
- epidēmia
- Epidicazomenos
- epidīcticus
- epidromus
- Epigonī
- epigramma
- epigrus
- epilēpsia
- epilēpticus
- >>
- Ē̆ō|us, ī m
- Daiktavardis, 2 linksniuotė (taisyklinga), vyriškoji, tikrinis. Skiemenys: ALB (3)
- Jokantas 1936
Ēōs f (tik nom.) [ἠώς], poez. Eōs [cnf. ἕως] aušra; iš čia ēōus 3 ir *eōus 3 ryto *Atlantides; rytų *equi, *caelum, *partes; subst. Eōus, ī m rytų žvaigždė; trop. rytai.
- Kuzavinis 2007
- Ēō|us ir Eō|us, ī m 1. Aušrìnė, rýto žvaigždė̃ V;2. prk. rytaĩ O
- Ēō|us ir Eō|us, ī m