- herctus
- Herculānēnsis
- Herculāneum
- Herculāneus
- Herculēs
- Herculeus
- Hercȳnia
- Hercȳnius
- Herdonea
- Herdonia
- here
- hērēdipeta
- hērēditāriē
- hērēditārius
- hērēditās
- hērēdito
- hērēdium
- Herenniānus
- Herennius
- hērēs
- herī
- hēricius
- herīlis
- Hērilliī
- Herillus
- hērināceus
- herīnus
- hērīx
- herma
- Hermae
- Hermaeum
- hermaeum
- Hermagorās
- Hermaphrodītus
- hermaphrodītus
- Hermathēna
- hermēneuma
- Hermērāclēs
- Hermēs
- hermēs
- Herminius
- Herminonēs
- Hermionē
- Hermionēs
- Hermundūrī
- Hermus
- hernia
- Hernicī
- Hernicum
- Hernicus
- << >>
- Herill|us, ī m
- Daiktavardis, 2 linksniuotė (taisyklinga), vyriškoji, tikrinis. Skiemenys: BLB (3)
- Jokantas 1936
Hērillus, ī m filosofas stoikas iš Kartaginos, Zenono mokinys (apie 260 pr. Kr.), skelbęs, kad žinojimas — aukščiausioji gėrybė; iš čia Hērilliī, ōrum m H. mokiniai.
- Kuzavinis 2007
- Herill|us, ī m Herìlas, filosofas stoikas iš Kartaginos, Zenono mokinys (apie 260 m. pr. Kr.) C