- laterārius 1
- laterārius 2
- laterārius 3
- laterculus
- latericium
- latericius
- lātern-
- latēsco 1
- lātēsco 2
- latex
- Latiālis
- Latiar
- Latiāris
- latibulum
- lāticlāvia
- lāticlāvius
- lātifolius
- lātifundium
- Latīna
- Latīnae
- Latīnē
- Latīnī
- Latīniēnsēs
- Latīniēnsis
- Latīnitās
- latīnizo
- Latīnum
- Latīnus 1
- Latīnus 2
- Latīnus 3
- lātio
- latitātio
- latito 1
- lātito 2
- lātitūdo
- Latium
- Latius
- Latmius
- Latmus
- Lātō
- Latobrīgī
- Lātōia
- Lātōidae
- Lātōidēs
- Lātois
- Lātōius 1
- Lātōius 2
- lātomiae
- lātomus
- Lātōna
- << >>
- Latīnit|ās, ātis f
- Daiktavardis, 3 linksniuotė (priebalsinis tipas), moteriškoji, tikrinis. Skiemenys: BLBL (4)
- Jokantas 1936
Latīnitās, ātis f a) lotynų kalba Caecilius malus auctor latinitatis.b) lotynų teisė, kuri bendruomenėms davė savivaldybę.
- Kuzavinis 2007
- Latīnit|ās, ātis f [1. Latīnus] 1. grynà lotỹnų kalbà C;2. lotỹnų téisė C, Su
- Latīnit|ās, ātis f [1. Latīnus]