- mandibula
- mando 1
- mando 2
- mando 3
- mandra
- mandragorās
- mandragoricus
- Mandubiī
- mandūcātio
- mandūco 1
- mandūco 2
- mandūcor
- mandūcus
- Manduria
- māne 1
- māne 2
- manentia
- maneo
- mānēs
- mango
- mangōnico
- mangōnicus
- mangōnium
- mānī
- mania
- Mānia
- manica
- manicātus
- manicula
- manifēstārius
- manifēstātio
- manifēstē
- manifēsto 1
- manifēstō 2
- manifēstus
- Mānīliānus
- Mānīlius
- manipulāris 1
- manipulāris 2
- manipulārius 1
- manipulārius 2
- manipulātim
- manipulus
- mānis
- Mānius
- Mānliānum
- Mānliānus
- Mānlius
- manna
- mannulus
- mannus
- Mannus
- māno
- mānsī
- mānsio
- mānsito 1
- mānsito 2
- mānsiuncula
- mānsor
- mānsōrius
- mānstrūca
- mānsuārius
- mānsuēfacio
- mānsuēfactio
- mānsuēfactus
- mānsuēfēcī
- mānsuēfīo
- mānsuēs
- mānsuēsco
- mānsuētārius
- mānsuētē
- mānsuetūdo
- mānsuētus
- mānsuēvī
- mānsūrus
- mānsus 1
- mānsus 2
- mantēle
- mantellum
- mantica
- manticē
- manticula
- manticulātor
- manticulor
- mantīle
- Mantinea
- mantis
- mantīsa
- mantīscinor 1
- mantīscinor 2
- mantissa
- manto
- Mantō
- Mantua
- Mantuānus 1
- Mantuānus 2
- mantum
- manuāle
- manuālis
- manuārius 1
- manuārius 2
- manuballista
- >>
- Mann|us, ī m
- Daiktavardis, 2 linksniuotė (taisyklinga), vyriškoji, tikrinis. Skiemenys: LB (2)
- Jokantas 1936
†Mannus, ī m [got. manna „žmogus, vyras“] Tuisto sūnus, germanų padavimais pirmasai žmogus.
- Kuzavinis 2007
- Mann|us, ī m Mãnas, germanų dievas, T