- neophytus
- Neoptolemus
- neopum
- neōtericus
- nepa
- nēpenthes
- Nepesīnī
- Nepesīnus
- nepeta
- Nepete
- Nephelaeus
- Nephelē
- Nephelēis
- nephrītis
- nepōs
- Nepōs
- nepōtālis
- nepōtātus
- nepōtor
- nepōtulus
- neptis
- Neptūnālia
- Neptūnius
- Neptūnus
- nēquam
- nēquāquam
- neque
- nequedum
- nequeo
- nēquicquam
- nēquidquam
- nēquior
- nēquiquam
- nēquissimē
- nēquissimus
- nēquiter
- nēquitia
- nēquitiēs
- Nērēis
- Nērēius
- Nerētum
- Nēreus
- Nerio
- Nēris
- Nēritius 1
- Nēritius 2
- Nēritos
- Nero
- Nerōnēus
- Nerōnia
- Nerōniānus
- Nerōnius
- Nersae
- Nerthus
- Nerulōnēnsis
- Nerulum
- Nerva
- nervālis
- nerviceus
- Nervicus
- Nerviī
- nervium
- Nervius
- nervōsē
- nervōsitās
- nervōsus
- nervulus
- nervus
- Nesactium
- nesapius
- nescio
- nescius
- Nēsis
- Nessēus
- nēssotrophīum
- Nessus
- Nestor
- Nestoreus
- nēta
- Nētīnēnsēs
- Nētīnī
- Nētum
- nētus
- neu
- Neurī
- neuricus
- neuter
- neutiquam
- neutrālis
- neutrō
- neutrubi
- nēve
- nēvī
- nevīs
- nevolt
- nex
- nexī
- nexilis
- nexio
- nexuī
- nexum
- >>
- Nerōniān|us, a, um
- Būdvardis, 2/1 linksniuotė (taisyklinga), 3 galūnių. Skiemenys: BLBLB (5)
- Jokantas 1936
Nero, ōnis m pravardė gentis Claudiae. lš čia Nerōniānus 3, Nerōnēus 3, Nerōnius 3 Nerono.
- Kuzavinis 2007
- Nerōniān|us, a, um adj. [Nero] Neròno C, Cas