- Surasta: 5295
- Pedānī
- Pedānum
- Pedius
- Pedo
- Pedūcaeus
- Pedum
- Pēgasides
- Pēgasus
- Pelagones
- Pelagonia
- Pelasgī
- Pelethronium
- Pēleus
- Peliadēs
- Peliās 1
- Pēlīdēs
- Pēlion
- Pēlios
- Pella
- Pellēnē
- Pelopidae
- Peloponnēnsēs
- Peloponnēsus
- Pelops
- Pelōrias
- Pelōris
- Pelōros
- Pēlūsium
- Pēnēis
- Pēnelopa
- Pēnēos
- Penestae
- Penestia
- Pēnēus
- Pentēcostē
- Penthesilēa
- Pentheus 1
- Penthīdēs
- Pentrī
- Peparēthus
- Peraea
- Perdiccās
- Perenna
- Pergama
- Pergamēnī
- Pergamum
- Pergamus
- Pergus
- Periander
- Periandrus
- Periclēs
- Perillus
- Perimēlē
- Perinthus
- Perrhaebī
- Perrhaebia
- Persa
- Persae
- Persēis
- Persephonē
- Persepolis
- Persēs
- Perseus 1
- Persia
- Persicum
- Persicus 2
- Persis
- Persius
- Perusia
- Perusīnī
- Pessinūs
- Petēlia
- Petra
- Petrējus
- Petrīnī
- Petrīnum
- Petrocoriī
- Petrōnia
- Petrōnius
- Petrus
- Peucetia
- Phaeācēs
- Phaeācia
- Phaeāx
- Phaedōn
- Phaedra
- Phaedrus
- Phaestias
- Phaestum
- Phaëthōn
- Phaëthūsa
- Phaëtontiades
- Phalanthus
- Phalara
- Phalaris
- Phalēra
- Phalēreus
- Phalērum
- Phanae
- Phantasos
- Phantasus
- >>
- Pericl|ēs, is (~ī) m
- Daiktavardis, 2 linksniuotė (taisyklinga) arba 3 linksniuotė (graikiški vardai su -ēs), vyriškoji, tikrinis. Skiemenys: BAL (3)
- Jokantas 1936
Periclēs, is ir ī m (acc. -em ir -ēn, voc. -ē) [Περικλῆς] garsus Atėnų valstybės vyras, oratorius ir karvedys (493—429 pr. Kr.).
- Kuzavinis 2007
- Pericl|ēs, is (ir ~ī) m Perìklis, garsus Atėnų politikas, oratorius ir karvedys (493–429 m.) C, VM