- pīgmentātus
- pīgmentum
- pīgnerātor
- pīgnero
- pīgneror
- pīgnorātio
- pīgnus
- pigrē
- pigrēsco
- pigritia
- pigritiēs
- pigror
- pīla 1
- pila 2
- pīla 3
- pīlānus
- pilārius
- pīlātus
- Pīlātus
- pīle-
- pīlentum
- pililūdius
- pilleātus
- pilleo
- pilleolus
- pilleum
- pilleus
- pilo 1
- pīlo 2
- pīlopoeus
- pilōsus
- pilpito
- pilula
- pīlum 1
- pīlum 2
- Pīlumnus
- pilus 1
- pīlus 2
- Pimpla
- Pimplea
- Pimplēis
- Pimplēus
- pīna
- pinacothēca
- pīnālis
- Pīnārius
- pīnastellum
- pīnastellus
- pīnaster
- pincerna
- Pindaricus
- Pindarus
- Pindenissītae
- Pindenissus
- Pindus
- pīnea
- pīnētum
- pīneus
- pingo
- pinguāmen
- pingue
- pinguēdo
- pinguefacio
- pinguēsco
- pinguiārius
- pinguis
- pinguiter
- pinguitia
- pinguitiēs
- pinguitūdo
- pinguiusculus
- pīnifer
- pinna 1
- pinna 2
- pinnāculum
- pinnātus
- pinniger
- pinnipēs
- pinnula
- pīnotērēs
- pīnsātio
- pīnsī
- pīnsito
- pīnso
- pīnsor
- pīnus
- pīnxī
- pio
- pīpa
- pīpātus
- piper
- piperātum
- piperātus
- piperītis
- pīpilo
- pīpio 1
- pīpio 2
- pīpio 3
- pīpo
- pīpulum
- pīpulus
- >>
- Pindaric|us, a, um
- Būdvardis, 2/1 linksniuotė (taisyklinga), 3 galūnių. Skiemenys: LBBB (4)
- Jokantas 1936
Pindarus, ī m [Πίνδαρος] garsus graikų lyrikas iš Tebų (522—442 pr. Kr.); iš čia Pindaricus 3 P-ro.
- Kuzavinis 2007
- Pindaric|us, a, um adj. [Pindarus] Pindãro (lyra M)