- abrōsus
- abrotonum
- abrumpo
- abruptē
- abruptio
- abruptum
- abruptus
- abs
- abs-
- Absalōn
- abscēdo
- abscessio
- abscessus
- abscīdo
- abscindo
- abscīsē
- abscīsio
- abscissus
- abscīsus
- absconditē
- absconditus
- abscondo
- abscōnsio
- abscōnsor
- abscōnsus
- absectus
- absēns
- absentia
- absentīvus
- absento
- absilio
- absimilis
- absinthiātus
- absinthium
- absis
- absisto
- absolūtē
- absolūtio
- absolūtōrius
- absolūtus
- absolvo
- absonē
- absonus
- absorbeo
- absorbitio
- absorptio
- absp-
- absque 1
- absque 2
- abstantia
- abstēmius
- abstentio
- abstentus
- abstergeo
- abstergo
- absterreo
- abstersī
- abstersus
- abstināx
- abstinēns
- abstinenter
- abstinentia
- abstineo
- abstitī
- absto
- abstractus
- abstraho
- abstrūdo
- abstrūsē
- abstrūsī
- abstrūsio
- abstrūsum
- abstrūsus
- abstulī
- abstulo
- absum
- absūmēdo
- absūmo
- absūmptio
- absūmptus
- absurdē
- absurditās
- absurdus
- Absyrtus
- abundāns
- abundanter
- abundantia
- abundātio
- abundē
- abundo
- abundus
- abūsio
- abūsīvē
- abūsīvus
- abūsque
- abūsus 1
- abūsus 2
- abūtor
- Abȳdēnī
- Abȳdēnus
- Abȳdus
- >>
- abstēmi|us, a, um
- Būdvardis, 2/1 linksniuotė (taisyklinga), 3 galūnių. Skiemenys: LLBB (4)
- Jokantas 1936
*abs-tēmius 3 [tēmētum „vynas“] susilaikąs nuo gėrimo, blaivus *vina fugit gaudetque meris abstemius undis.
- Kuzavinis 2007
- abstēmi|us, a, um adj. [abs + tēmētum] susilaĩkantis, santūrùs (vīnī cibīque Aus); blaivùs; jējūnus et ~us Ap neválgęs ir̃ negė́ręs