- apostasia
- apostata
- apostato
- apostātrīx
- apostēma
- apostolicus
- apostolus
- apostropha
- apothēca
- apotheōsis
- appāginēculī
- apparātē
- apparātio
- apparātus 1
- apparātus 2
- appārentia
- appāreo
- appāritio
- appāritor
- appāritūra
- apparo
- appectoro
- appellātio
- appellātīvus
- appellātor
- appellātōrius
- appellito
- appello 1
- appello 2
- appendīcula
- appendīx
- appendo
- Appennīnus
- appertineo
- appetēns
- appetenter
- appetentia
- appetibilis
- appetisso
- appetītio
- appetītor
- appetītrīx
- appetītus 1
- appetītus 2
- appeto
- Appia 1
- Appia 2
- Appiānī
- Appiānus 1
- Appiānus 2
- << >>
- appellāt|or, ōris m
- Daiktavardis, 3 linksniuotė (priebalsinis tipas), vyriškoji, bendrinis. Skiemenys: LLLB (4)
- Jokantas 1936
appellātor, ōris m [1. appello] apeliantas, duodąs skundą aukštesnei instancijai.
- Kuzavinis 2007
- appellāt|or, ōris m [1. appello] apeliántas, núosprendžio apskundė́jas, skuñdo davė́jas aukštèsnei instáncijai C