- armisonus
- armo
- armoracia
- Armoric-
- armus
- Arna
- arnacis
- Arnē
- Arniēnsis
- Arnobius
- Arnus
- aro
- arōma
- arōmatārius 1
- arōmatārius 2
- arōmaticus
- arōmatizo
- arōmatopōla
- arōmatopōlīum
- Arpī
- Arpīnās
- Arpīnātēs
- Arpīnī
- Arpīnum
- Arpīnus
- arqu-
- arquātus 1
- arquātus 2
- arquitenēns
- arrabo
- arrēctāria
- arrēctus
- arrēpo
- arreptus
- Arrētīnī
- Arrētīnus
- Arrētium
- arrēxī
- arrha
- arrhabo
- arrīdeo
- arrigo
- arripio
- arrīsī
- arrīsio
- arrīsor
- arrīsus
- Arrius
- arrōdo
- arrogāns
- arroganter
- arrogantia
- arrogātio
- arrogo
- arrōsī
- arrōsor
- arrōsus
- Arrūns
- ars
- Arsacēs
- Arsacidae
- Arsacius
- Arsamosata
- Arsaniās
- ārsī
- Arsinoē
- Arsinoēum
- ārsūrus
- Artabānus
- Artabāzus
- Artaphernēs
- Artavasdēs
- Artaxata
- Artaxerxēs
- Artaxēs
- Artaxiās
- artē
- Artemīsia
- artemīsia
- Artemīsium
- artēria
- artērium
- arthrīticus
- arthrītis
- articulāris
- articulārius 1
- articulārius 2
- articulātē
- articulātim
- articulātio
- articulātus
- articulo
- articulōsus
- articulus
- artifex 1
- artifex 2
- artificiālis
- artificiāliter
- artificiōsē
- artificiōsus
- artificium
- >>
- arrogant|er
- Prieveiksmis. Skiemenys: LBLB (4)
- Sirvydas 1642
-
Pyſzno, Superbè, inſolenter, arroganter, elatè. Puykay.
-
- Jokantas 1936
- arrogāns, antis (adv. -anter) su comp. ir sup. [ptc. iš arrogo] pasipūtęs, įsivaizduojąs, išdidus †minoribus; ne quid adrogantius videar dicere; homo minax atque a.
- Kuzavinis 2007
- arrogant|er adv. [arrogāns] (comp. ~ius PM, sup. ~issimē Or) išdidžiaĩ; įžūliaĩ (dīcere C)