- bellitūdo
- bello
- Bellōna
- bellor
- Bellovacī
- bellulē
- bellulus
- bellum
- bellus
- bēlua
- bēluālis
- bēluātus
- bēluīnus
- bēluōsus
- Bēlus
- bēluus
- belva
- Bēnācus
- Bendīdius
- Bendīs
- bene
- benedicē
- benedīco
- benedictio
- benedictum
- benedictus
- benedīxī
- benefacio
- benefactio
- benefactor
- benefactum
- benefactus
- benefēcī
- beneficē
- beneficentia
- beneficiārius 1
- beneficiārius 2
- beneficiōsus
- beneficium
- beneficus
- benemōrius
- beneolentia
- beneplaceo
- beneplacitum
- beneplacitus
- benesuādus
- benevenio
- Beneventānus
- Beneventum
- benevolē
- benevolēns 1
- benevolēns 2
- benevolentia
- benevolus
- Benjamīnus
- benif-
- benīgnē
- benīgnitās
- benīgniter
- benīgnus
- beniv-
- beo
- Berecyntes
- Berecyntius
- Berenīcē
- Berenīcēus
- Bergomātēs
- Bergomum
- Beroē
- Beroea
- Beroeaeus
- Berolīnum
- Bērōnes
- berula
- bēryllus
- Bērȳtus
- bēs
- bessālis
- Bessī
- Bessicus
- bēstia
- bēstiālis
- bēstiāliter
- bēstiārius 1
- bēstiārius 2
- bēstiola
- bēta 1
- bēta 2
- bētāceus
- Betasiī
- Bēthsaba
- bettonica
- bētula
- bētulla
- bi-
- Biās
- Bibāculus
- bibāx
- bibilis
- Biblia
- bibliopēgus
- bibliopōla
- >>
- 1. benevol|ēns, entis
- Būdvardis, 3 linksniuotė (tipas su -nt-), 1 galūnės. Skiemenys: BBBL (4)
- Jokantas 1936
benevolēns, entis su comp. ir sup. [bene — volo] gerai linkįs, palankus.
- Kuzavinis 2007
- 1. benevol|ēns, entis adj. [bene + 2. volo] (comp. ~entior C, sup. ~entissimus C) palankùs, geranõris (amīcus Pl)