- benefēcī
- beneficē
- beneficentia
- beneficiārius 1
- beneficiārius 2
- beneficiōsus
- beneficium
- beneficus
- benemōrius
- beneolentia
- beneplaceo
- beneplacitum
- beneplacitus
- benesuādus
- benevenio
- Beneventānus
- Beneventum
- benevolē
- benevolēns 1
- benevolēns 2
- benevolentia
- benevolus
- Benjamīnus
- benif-
- benīgnē
- benīgnitās
- benīgniter
- benīgnus
- beniv-
- beo
- Berecyntes
- Berecyntius
- Berenīcē
- Berenīcēus
- Bergomātēs
- Bergomum
- Beroē
- Beroea
- Beroeaeus
- Berolīnum
- Bērōnes
- berula
- bēryllus
- Bērȳtus
- bēs
- bessālis
- Bessī
- Bessicus
- bēstia
- bēstiālis
- << >>
- benīgn|ē
- Prieveiksmis. Skiemenys: BLL (3)
- Jokantas 1936
benīgnus 3 (adv. -ē ir P -iter) su comp. ir sup. [iš senov. benus = bonus (cnf. bene) ir gigno]
a) geras, meilus, malonus homines, *divi; oratio, invitatio L; me benignius omnes salutant quam prius P.b) geradaris, dosnus benigniores volunt esse quam res patitur; su gen. *b. vini somnique vynu bei miegu save lepinąs.c) trop. gausus, gausiai duodąs *daps, ager, *cornu copiae; *ingeni benigna vena; commeatus benigne in castra advexere L.
- Kuzavinis 2007
- benīgn|ē adv. [benīgnus] (comp. ~ius H, sup. ~issimē C) 1. gerašir̃diškai; palankiaĩ, mielaĩ, malõniai (salūtāre C; invītāre L); ~ē facere alicuī Te darýti kám gẽra; ◊ ~ē dīcis (facis) arba ~ē Pl, Te labaĩ ãčiū (dėkojant ar mandagiai atsisakant);2. dõsniai; daũg, gaũsiai; pakañkamai; ~ē pollicērī C daũg žadė́ti
- benīgn|ē adv. [benīgnus] (comp. ~ius H, sup. ~issimē C)