- catulus
- Caturīgēs
- catus 1
- catus 2
- Caucasius
- Caucasus
- cauda
- caudātus
- caudeus
- caudex
- caudica
- caudicārius
- caudicātus
- Caudīnī
- Caudīnus
- Caudium
- caulae
- cauliculus
- caulis
- Caulōn
- Caulōnia
- cauneae
- Cauneī
- Cauneus
- Cauniī
- Caunus
- caupo
- caupōna
- caupōnāria
- caupōnius
- caupōnor
- caupōnula
- caurus
- causa 1
- causā 2
- causālis
- causālitās
- causārius 1
- causārius 2
- causia
- causidicus
- causificor
- causor
- causticum
- causticus
- causula
- cautē
- cautēla
- cautēr
- cautērio
- cautērium
- cautērizo
- cautēs
- cautim
- cautio
- cautor
- cautus
- cavaedium
- cavāmen
- cavātor
- cavātus
- cavea
- caveo
- caverna
- caverno
- cavernōsus
- cavernula
- cavilla
- cavillātio
- cavillātor
- cavillor
- cavitās
- cavo
- cavum
- cavus 1
- cavus 2
- Caystrius
- Caystrus
- -ce
- Cēa
- Ceangī
- Cebennae
- Cebrēn
- Cebrēnis
- cecidī 1
- cecīdī 2
- cecinī
- Cecropia
- Cecropidēs
- Cecropis
- Cecropius
- Cecrops
- cēdo 1
- cedo 2
- cedrinus
- cedrus
- Cēī
- Celaenae
- cēlātē
- cēlātim
- cēlātor
- >>
- cautēri|um, ī n
- Daiktavardis, 2 linksniuotė (taisyklinga), niekatroji, bendrinis. Skiemenys: LLBB (4)
- Sirvydas 1642
-
Kauterium, aperturá. Cauterium, cauter, cauſticum. Pradegtine, pradeginta kuno wieta del dregnumo iźtekinimo.
-
- Kuzavinis 2007
- cautēri|um, ī n [gr.] 1. pridegintùvas VR;2. pridẽginanti mẽdžiaga, pridẽginamieji váistai PM;3. gõrė, kaitintùvas Dig
- cautēri|um, ī n [gr.]