- Caulōn
- Caulōnia
- cauneae
- Cauneī
- Cauneus
- Cauniī
- Caunus
- caupo
- caupōna
- caupōnāria
- caupōnius
- caupōnor
- caupōnula
- caurus
- causa 1
- causā 2
- causālis
- causālitās
- causārius 1
- causārius 2
- causia
- causidicus
- causificor
- causor
- causticum
- causticus
- causula
- cautē
- cautēla
- cautēr
- cautērio
- cautērium
- cautērizo
- cautēs
- cautim
- cautio
- cautor
- cautus
- cavaedium
- cavāmen
- cavātor
- cavātus
- cavea
- caveo
- caverna
- caverno
- cavernōsus
- cavernula
- cavilla
- cavillātio
- cavillātor
- cavillor
- cavitās
- cavo
- cavum
- cavus 1
- cavus 2
- Caystrius
- Caystrus
- -ce
- Cēa
- Ceangī
- Cebennae
- Cebrēn
- Cebrēnis
- cecidī 1
- cecīdī 2
- cecinī
- Cecropia
- Cecropidēs
- Cecropis
- Cecropius
- Cecrops
- cēdo 1
- cedo 2
- cedrinus
- cedrus
- Cēī
- Celaenae
- cēlātē
- cēlātim
- cēlātor
- celeber
- celebrābilis
- celebrātio
- celebrātor
- celebrātus
- celebrēsco
- celebris
- celebritās
- celebriter
- celebro
- Celemna
- Celenderis
- celer
- celere
- celerēs
- celeripēs 1
- celeripēs 2
- celeritās
- celeriter
- >>
- cavillāt|or, ōris m
- Daiktavardis, 3 linksniuotė (priebalsinis tipas), vyriškoji, bendrinis. Skiemenys: BLLB (4)
- Sirvydas 1642
-
ſzczypacz, Cauillator, taxator, conuiciator. Gnaybitoias. - ſzyderz, Cauillator, ſcurra. Apiuokieias.
-
- Jokantas 1936
- cavillātor, ōris m [cavillor] išjuokėjas, pašiepėjas.
- Kuzavinis 2007
- cavillāt|or, ōris m [cavillor] 1. išjuokė́jas, pašiepė́jas Pl etc.;2. sofìstas Se
- cavillāt|or, ōris m [cavillor]