- clūsūra
- Cluvia
- Cluviānus
- Cluvius
- Clymenē
- Clymenēius
- Clymenus
- clyp-
- clysmus
- clystēr
- clystērium
- clystērizo
- Clytaemnestra
- Cn.
- Cnaeus
- cnēstis
- cnēstron
- Cnidiī
- Cnidus
- Cnōssus
- co-
- Cōa
- coacervātio
- coacervo
- coacēsco
- coācta
- coāctē
- coāctilia
- coāctiliārius
- coāctilis
- coāctio
- coāctor
- coāctūra
- coāctus 1
- coāctus 2
- coacuī
- coadūno
- coaedifico
- coaequālēs
- coaequālis
- coaequo
- coaetāneus
- coāgmentātio
- coāgmento
- coāgmentum
- coāgulātio
- coāgulo
- coāgulum
- coalēsco
- coalitio
- << >>
- coacēsc|o, ere; acuī
- Veiksmažodis, 3 asmenuotė. Skiemenys: BBLA (4)
- Susiję: coacuī
- Sirvydas 1642
-
ſkwaśniec, Coaceſcere. ſuſzokt.
-
- Jokantas 1936
- co-acēsco, acuī 3 rūgti, gesti ut non omne vinum, sic non omnis natūra vetustate coacescit; trop. tapti laukiniu gens.
- Kuzavinis 2007
- coacēsc|o, ere; acuī [co + acēsco] 1. sugìžti, surū́gti (vīnum Vr); sugèsti (cibus Ce);2. prk. sulaukė́ti, tàpti laukiniù (gēns C)
- coacēsc|o, ere; acuī [co + acēsco]