- condēnsitās
- condēnso
- condēnsus
- condēscendo
- condēscēnsio
- condicio
- condiciōnālis
- condiciōnāliter
- condīco
- condictīcius
- condictio
- condictum
- condictus
- condidī
- condidicī
- condīgnē
- condīgnus
- condīmentārius 1
- condīmentārius 2
- condīmentum
- condio
- condīscipula
- condīscipulātus
- condīscipulus
- condīsco
- condītāneus
- condītio 1
- conditio 2
- conditio 3
- conditīvum
- conditor
- conditōrium
- conditrīx
- condītūra 1
- conditūra 2
- condītus 1
- conditus 2
- conditus 3
- condīxī
- condo
- condocefacio
- condoceo
- condoleo
- condolēsco
- condōnātio
- condōno
- condormio
- condormīsco
- Condrūsī
- condūcibilis
- << >>
- condīsc|o, ere; didicī
- Veiksmažodis, 3 asmenuotė. Skiemenys: LLA (3)
- Susiję: condidicī
- Sirvydas 1642
-
przywykam, Condiſco, aſ[ſ]ueſco. prijunkſtu.
-
- Jokantas 1936
- con-dīsco, didicī 3 rūpestingai išmokti aliquid ką; su neties. kl., su inf.
- Kuzavinis 2007
- condīsc|o, ere; didicī [con + dīsco] 1. kartù mókytis; quī mihi Athēnīs condidicērunt Ap tiẽ, kur̃ sù manimì mókėsi Atė́nuose;2. geraĩ išmókti (aliquid H)
- condīsc|o, ere; didicī [con + dīsco]