- cooperātīvus
- cooperātor
- cooperculum
- cooperīmentum
- cooperio
- cooperor
- coopertorium
- coopertus
- cooperuī
- cooptātio
- coopto
- coorior
- Coōs
- cōpa
- cōpia
- Cōpia
- cōpiolae
- cōpiōsē
- cōpiōsus
- cōpis 1
- copis 2
- cōpo
- cōpto
- cōpula
- cōpulātio
- cōpulātīvus
- cōpulātus
- cōpulo
- coqua
- coquibilis
- coquīna
- coquīnāria
- coquīnāris
- coquīnārius 1
- coquīnārius 2
- coquīnātōrius
- coquīno
- coquīnus
- coquitātio
- coquito
- coquo
- coquulum
- coquulus
- coquus
- cor
- cor-
- Cora
- coracino
- coracinus 1
- coracīnus 2
- << >>
- cōpulāti|o, ōnis f
- Daiktavardis, 3 linksniuotė (priebalsinis tipas), moteriškoji, bendrinis. Skiemenys: LBLBA (5)
- Jokantas 1936
cōpulātio, ōnis f [copulo] su(si)rišimas, sąryšis, su(si)jungimas, sukibimas atomorum inter se; verborum, rerum.
- Kuzavinis 2007
- cōpulāti|o, ōnis f [cōpulo] 1. susijungìmas, jungìmasis (verbōrum inter sē Q; atomōrum C);2. bendrãvimas, suartė́jimas (hominum C); porãvimasis PM
- cōpulāti|o, ōnis f [cōpulo]