- dēfectīvus
- dēfector
- dēfectus 1
- dēfectus 2
- dēfendo
- dēfēnsio
- dēfēnsito
- dēfēnso
- dēfēnsor
- dēfēnstrīx
- dēfēnsus
- dēferbuī
- dēfero
- dēfervēfacio
- dēferveo
- dēfervēsco
- dēfessus
- dēfetīg-
- dēfetīscentia
- dēfetīscor
- dēficio
- dēfīctus
- dēfīgo
- dēfindo
- dēfingo
- dēfīnio
- dēfīnītē
- dēfīnītio
- dēfīnītīvus
- dēfīnītō
- dēfīnītus
- dēfīnxī
- dēfīo
- dēfīxī
- dēfīxus
- dēflagrātio
- dēflagro
- dēflammo
- dēflecto
- dēfleo
- dēflexī
- dēflexus 1
- dēflexus 2
- dēflo
- dēfloccātus
- dēflōrātio
- dēflōreo
- dēflōrēsco
- dēflōro
- dēflōruī
- << >>
- dēfing|o, ere; fīnxī, fīctum
- Veiksmažodis, 3 asmenuotė. Skiemenys: LLA (3)
- Susiję: dēfīctus; dēfīnxī
- Jokantas 1936
dē-fingo 3 duoti pavidalą, pakeisti išvaizdą.
- Kuzavinis 2007
- dēfing|o, ere; fīnxī, fīctum vt [dē + fingo] 1. dúoti pavìdalą, (su)formúoti (pānem Ca);2. prk. savaĩp vaizdúoti, aprašýti (luteum caput Rhēnī H)
- dēfing|o, ere; fīnxī, fīctum vt [dē + fingo]