- dēfrīgēsco
- dēfringo
- dēfrīxī
- dēfrūdo
- dēfrūsto
- dēfrūstror
- dēfūdī
- dēfuga
- dēfugio
- dēfuī
- dēfūnctōrius
- dēfūnctus 1
- dēfūnctus 2
- dēfūnctus 3
- dēfundo
- dēfungor
- dēfūsus
- dēfutūrus
- dēgener
- dēgenero
- dēgero
- dēgī
- dēglūbo
- dēgluttio
- dēgo
- dēgradātio
- dēgrado
- dēgrandinat
- dēgravo
- dēgredior
- dēgrunnio
- dēgustātio
- dēgusto
- dēhibeo
- dehinc
- dehisco
- dehonestāmentum
- dehonesto
- dehortātio
- dehortor
- Dēianīra
- dējicio
- Dēidamīa
- dējēcī
- dējectio
- dējecto
- dējectus 1
- dējectus 2
- dējero
- dein
- << >>
- dēg|o, ere, ī
- Veiksmažodis, 3 asmenuotė. Skiemenys: LA (2)
- Susiję: dēgī
- Jokantas 1936
dēgo 3 [de-ago] a) praleisti laiką, pragyventi inter feras aetatem; vitam.b) gyventi in urbibus; in orbitate L.
- Kuzavinis 2007
- dēg|o, ere, ī vt [dē + ago] 1. praléisti laĩką (in thalamō Ct); pragyvénti (aetātem C); ~ere diem Pl praléisti diẽną;2. gyvénti (procul urbe T)
- dēg|o, ere, ī vt [dē + ago]