- dēmurmuro
- dēmus
- dēmūtābilis
- dēmūtātio
- dēmūto
- dēnārius 1
- dēnārius 2
- dēnarro
- dēnāscor
- dēnato
- dēnecālis
- dēnego
- dēnī
- dēnicālis
- dēnigro
- dēnique
- dēnōminātio
- dēnōminātīvus
- dēnōmino
- dēnōrmis
- dēnōrmo
- dēnotātio
- dēnotātus 1
- dēnotātus 2
- dēnoto
- dēns
- dēnsātio
- dēnsē
- Dēnsēlētae
- dēnseo
- dēnsitās
- dēnso
- dēnsus
- dentālia
- dentātus
- dentex
- Denthaliās
- Denthēlētī
- denticulātus
- denticulus
- dentifer
- dentifricium
- dentilegus
- dentio
- dentiscalpium
- dentītio
- dēnūbo
- dēnūdātio
- dēnūdo
- dēnumerātio
- << >>
- dēnot|o, āre, āvī, ātum
- Veiksmažodis, 1 asmenuotė. Skiemenys: LBA (3)
- Susiję: dēnotātus 1
- Jokantas 1936
dē-noto 1 aiškiai pažymėti, paženklinti, nurodyti į ką cives necandos; res similes; aliquem omni probro gėdos ženklu pažymėti.
- Kuzavinis 2007
- dēnot|o, āre, āvī, ātum vt [dē + noto] 1. pažymė́ti, pažénklinti (aliquid crētā PM); nuródyti (cīvēs T);2. užgaulióti Ter
- dēnot|o, āre, āvī, ātum vt [dē + noto]