- dēsertitūdo
- dēsertor
- dēsertrīx
- dēsertum
- dēsertus
- dēservio
- dēservītio
- dēses 1
- dēses 2
- dēsessus
- dēsiccātio
- dēsiccātīvus
- dēsicco
- dēsideo
- dēsīderābilis
- dēsīderātio
- dēsīderātīvus
- dēsīderium
- dēsīdero
- dēsidia 1
- dēsīdia 2
- dēsidiābulum
- dēsidiōsē
- dēsidiōsus
- dēsīdo
- dēsīgnātio
- dēsīgnātor
- dēsīgnātus
- dēsīgno
- dēsiī
- dēsilio
- dēsino
- dēsipiēns
- dēsipio
- dēsisto
- dēsitus
- dēsōlātio
- dēsōlātor
- dēsōlātus
- dēsōlo
- dēsomnis
- dēspectātio
- dēspectātor
- dēspectio
- dēspecto
- dēspectus 1
- dēspectus 2
- dēspērābilis
- dēspēranter
- dēspērātē
- << >>
- dēsīd|o, ere; sēdī (sīdī)
- Veiksmažodis, 3 asmenuotė. Skiemenys: LLA (3)
- Jokantas 1936
dē-sīdo, sēdī 3 grimsti, dubti, nusėsti terra desedit; †fundamenta desidunt; trop. gesti, blogėti mores desidentes L (pa)krikti.
- Kuzavinis 2007
- dēsīd|o, ere; sēdī (sīdī) vi [dē + sīdo] 1. (su)dùbti, (su)smègti; (nu)smùkti; (nu)sė́sti, (at)slū́gti; terra dēsēdit C žẽmė sudùbo; tumor ~it Ce tinìmas atslū́gsta;2. prk. gèsti, blogė́ti (mōrēs L)
- dēsīd|o, ere; sēdī (sīdī) vi [dē + sīdo]