- dēsecro
- dēsectio
- dēsectus
- dēsecuī
- dēsēdī
- dēsenēsco
- dēsero 1
- dēsero 2
- dēserpo
- dēserta
- dēsertio
- dēsertitūdo
- dēsertor
- dēsertrīx
- dēsertum
- dēsertus
- dēservio
- dēservītio
- dēses 1
- dēses 2
- dēsessus
- dēsiccātio
- dēsiccātīvus
- dēsicco
- dēsideo
- dēsīderābilis
- dēsīderātio
- dēsīderātīvus
- dēsīderium
- dēsīdero
- dēsidia 1
- dēsīdia 2
- dēsidiābulum
- dēsidiōsē
- dēsidiōsus
- dēsīdo
- dēsīgnātio
- dēsīgnātor
- dēsīgnātus
- dēsīgno
- dēsiī
- dēsilio
- dēsino
- dēsipiēns
- dēsipio
- dēsisto
- dēsitus
- dēsōlātio
- dēsōlātor
- dēsōlātus
- << >>
- dēsid|eo, ēre; sēdī, sessum
- Veiksmažodis, 2 asmenuotė. Skiemenys: LBBA (4)
- Susiję: dēsessus
- Jokantas 1936
dē-sideo, sēdī 2 [sedeo] būti dykam, būti be darbo, nieko neveikti, tinginiauti totum diem T.
- Kuzavinis 2007
- dēsid|eo, ēre; sēdī, sessum vi [dē + sedeo] 1. sėdė́ti bè dárbo, niẽko neveĩkti; tinginiáuti (tōtum diem Te);2. med. tùštintis Ce (ad sellam Scr)
- dēsid|eo, ēre; sēdī, sessum vi [dē + sedeo]