- dēstinātum
- dēstino
- dēstitī
- dēstituo
- dēstitus
- dēstitūtio
- dēstitūtus
- dēstrātus
- dēstrāvī
- dēstrictus
- dēstringo
- dēstrūctio
- dēstrūctīvus
- dēstrūctor
- dēstrūctus
- dēstruo
- dēsubitō
- dēsūbulo
- dēsūdāsco
- dēsūdātio
- dēsūdēsco
- dēsūdo
- dēsuēfacio
- dēsuēfīo
- dēsuēsco
- dēsuētūdo
- dēsuētus
- dēsuēvī
- dēsultor
- dēsultōrius
- dēsultūra
- dēsultus
- dēsuluī
- dēsum
- dēsūmo
- dēsuper
- dēsurgo
- dēsursum
- dētēctio
- dētēctor
- dētego
- dētendo
- dētentio
- dētentus 1
- dētentus 2
- dētergeo
- dētergo
- dēterior
- dēteriōro
- dēterius
- << >>
- dēsuēsc|o, ere; suēvī, suētum
- Veiksmažodis, 3 asmenuotė. Skiemenys: LLA (3)
- Susiję: dēsuētus; dēsuēvī
- Sirvydas 1642
-
Odkładam ſię, Dediſco, deſueſco. Nuiukſtu.
-
- Kuzavinis 2007
- dēsuēsc|o, ere; suēvī, suētum [dē + suēsco] 1. vt atprãtinti (aliquam rem V);2. vi atpràsti Ap
- dēsuēsc|o, ere; suēvī, suētum [dē + suēsco]