- dētrūsus
- dētulī
- dētumēsco
- dētundo
- dēturbo
- dēturpo
- Deucaliōn
- Deucaliōnēus
- deūnx
- deūro
- deus
- deussī
- deustio
- deustus
- deūtor
- dēvāsto
- dēveho
- dēvello
- dēvēlo
- dēveneror
- dēvenio
- dēverbero
- dēverbium
- dēversor 1
- dēversor 2
- dēversōriolum
- dēversōrium
- dēversōrius
- dēversus
- dēvertī
- dēverticulum
- dēverto
- dēvertor
- dēvescor
- dēvestio
- dēvestīvus
- dēvēxī
- dēvexitās
- dēvexum
- dēvexus
- dēvia
- dēvīcī
- dēvictus
- dēvincio
- dēvinco
- dēvīnctus
- dēvīnxī
- dēvio
- dēvītātio
- dēvīto
- << >>
- 2. dēvers|or, ōris m
- Daiktavardis, 3 linksniuotė (priebalsinis tipas), vyriškoji, bendrinis. Skiemenys: LLB (3)
- Sirvydas 1642
-
Gość. Conuiua, hoſpes, diuerſor, aduentor. Swećias, de fæm: Wieśnia.
-
- Jokantas 1936
- 2. dēversor, ōris m [devertor] svetys (užvažiuojamuose namuose).
- Kuzavinis 2007
- 2. dēvers|or, ōris m [1. dēversor] atvỹkėlis, svẽčias C