- diibus
- dījūdicātio
- dījūdico
- dījūnct-
- dīlābor
- dīlacerātio
- dīlacero
- dīlāmino
- dīlanio
- dīlapidātio
- dīlapido
- dīlāpsio
- dīlāpsus
- dīlargior
- dīlātātio
- dīlātātor
- dīlātio
- dīlāto
- dīlātor
- dīlātōrius
- dīlātus
- dīlaudo
- dīlēctio
- dīlēctor
- dīlēctus 1
- dīlēctus 2
- dīlēctus 3
- dīlēxī
- dīlīdo
- dīligēns
- dīligenter
- dīligentia
- dīligibilis
- dīligo
- dīliquēsco
- dīlōrīco
- dīlūceo
- dīlūcēsco
- dīlūcidē
- dīlūciditās
- dīlūcido
- dīlūcidus
- dīlūculat
- dīlūculum
- dīlūdium
- dīluo
- dīlūtio
- dīlūtum
- dīlūtus
- dīluviālis
- << >>
- 1. dīlēct|us, a, um
- Būdvardis, 2/1 linksniuotė (taisyklinga), 3 galūnių. Skiemenys: LLB (3)
- Susiję: dīlēxī; dīligēns; dīligo
- Daukantas 1838
Dilectus, a, um, nu diligo.
- Jokantas 1936
- 1. dīlēctus 3 [ptc. iš diligo] mielas, brangus, mylimas.
- Kuzavinis 2007
- 1. dīlēct|us, a, um 1. part. perf. iš dīligo;2. adj. (comp. ~ior Cl; ~issimus St) mýlimas, míelas, brangùs (alicuī H); fīlius ~us Vlg mylimàsis sūnùs
- 1. dīlēct|us, a, um