- dēcessor
- dēcessus 1
- dēcessus 2
- Decetia
- Deciānus
- dēcido 1
- dēcīdo 2
- dēciduus
- deciēs
- decima
- decimānus 1
- decimānus 2
- decimātio
- decimo
- decimum
- Decimus
- decimus
- dēcipio
- dēcipula
- dēcipulum
- dēcīsio
- dēcīsus
- Decius
- dēclāmātio
- dēclāmātor
- dēclāmātōrius
- dēclāmito
- dēclāmo
- dēclārātio
- dēclārātīvus
- dēclārātor
- dēclāro
- dēclīnābilis
- dēclīnātio
- dēclīnis
- dēclīno
- dēclīve
- dēclīvis
- dēclīvitās
- dēclīvus
- dēcoco
- dēcocta
- dēcoctio
- decoctor
- dēcoctum
- dēcoctus 1
- dēcoctus 2
- dēcollo
- dēcōlo
- dēcolor
- << >>
- dēclāmāt|or, ōris m
- Daiktavardis, 3 linksniuotė (priebalsinis tipas), vyriškoji, bendrinis. Skiemenys: LLLB (4)
- Sirvydas 1642
-
Kráſomowſki vczeń, Declamator. Mokitinis graźios iźkałbos.
-
- Jokantas 1936
- dēclāmātor, ōris m [dedamo] kalbėtojas, deklamatorius, iškalbos mokytojas.
- Kuzavinis 2007
- dēclāmāt|or, ōris m [dēclāmo] ìškalbos mókytojas, rètorius, kalbė́tojas C, Q