- dēclāmātor
- dēclāmātōrius
- dēclāmito
- dēclāmo
- dēclārātio
- dēclārātīvus
- dēclārātor
- dēclāro
- dēclīnābilis
- dēclīnātio
- dēclīnis
- dēclīno
- dēclīve
- dēclīvis
- dēclīvitās
- dēclīvus
- dēcoco
- dēcocta
- dēcoctio
- decoctor
- dēcoctum
- dēcoctus 1
- dēcoctus 2
- dēcollo
- dēcōlo
- dēcolor
- dēcolōrātio
- dēcolōro
- dēcontor
- dēcoquo
- decor 1
- decor 2
- decorāmen
- decōrē
- decoro
- dēcorticātio
- dēcortico
- decōrum
- decōrus
- dēcoxī
- dēcrēmentum
- dēcrēpitus
- dēcrēsco
- dēcrētōrius
- dēcrētum
- dēcrētus
- dēcrēvī
- dēcubitus
- dēcubuī
- dēcucurrī
- << >>
- dēcōl|o, āre, āvī, ātum
- Veiksmažodis, 1 asmenuotė. Skiemenys: LLA (3)
- Jokantas 1936
dē-cōlo 1 prasisunkti; trop. patapti vandeniu, nepasisekti spes decolabit P; si sors decolassit (= decolaverit) P.
- Kuzavinis 2007
- dēcōl|o, āre, āvī, ātum vi [dē + 2. cōlo] 1. prasisuñkti Vr;2. prk. nepasisèkti; žlùgti; spēs ~ābit Pl žlùgs viltìs
- dēcōl|o, āre, āvī, ātum vi [dē + 2. cōlo]