- dēcursio
- dēcursus 1
- dēcursus 2
- dēcurto
- decus
- decussātim
- dēcussī
- decussis
- decusso
- decussus 1
- decussus 2
- dēcutio 1
- dēcutio 2
- dēdeceo
- dēdecor
- dēdecoro
- dēdecōrus
- dēdecus
- dedī
- dēdicātio
- dēdico
- dēdidī
- dēdidicī
- dēdignātio
- dēdignor
- dēdīsco
- dēditīcius
- dēditio
- dēditus
- dēdo
- dēdoceo
- dēdoleo
- dēdolo
- dēdūco
- dēductio
- dēductīvus
- dēductor
- dēductus
- dēdūxī
- deerro
- dēfaecābilis
- dēfaecātio
- dēfaeco
- dēfatīgātio
- dēfatīgo
- dēfatīscor
- dēfēcī
- dēfectio
- dēfectīvus
- dēfector
- << >>
- dēditīci|us, a, um
- Būdvardis, 2/1 linksniuotė (taisyklinga), 3 galūnių. Skiemenys: LBLBB (5)
- Jokantas 1936
dēditīcius 3 [dedo] kas yra pasidavęs keno malonei ar nemalonei, kapituliavęs; subst. dediticii valdiniai (prieš. socii).
- Kuzavinis 2007
- dēditīci|us, a, um adj. [dēditio] pasidãvęs, kapituliãvęs (Belgae Cs)