- dedī
- dēdicātio
- dēdico
- dēdidī
- dēdidicī
- dēdignātio
- dēdignor
- dēdīsco
- dēditīcius
- dēditio
- dēditus
- dēdo
- dēdoceo
- dēdoleo
- dēdolo
- dēdūco
- dēductio
- dēductīvus
- dēductor
- dēductus
- dēdūxī
- deerro
- dēfaecābilis
- dēfaecātio
- dēfaeco
- dēfatīgātio
- dēfatīgo
- dēfatīscor
- dēfēcī
- dēfectio
- dēfectīvus
- dēfector
- dēfectus 1
- dēfectus 2
- dēfendo
- dēfēnsio
- dēfēnsito
- dēfēnso
- dēfēnsor
- dēfēnstrīx
- dēfēnsus
- dēferbuī
- dēfero
- dēfervēfacio
- dēferveo
- dēfervēsco
- dēfessus
- dēfetīg-
- dēfetīscentia
- dēfetīscor
- << >>
- dēfaec|o, āre, āvī, ātum
- Veiksmažodis, 1 asmenuotė. Skiemenys: LLA (3)
- Sirvydas 1642
-
Doſtaię ſię piwo. Defæcatur ceruiſia, eliquatur à fæcibus, euadit clara, redditur limpida. Nuſiſtowi ałus, nuguła mełes ałaus. - Niewyſtały, Non defecatum vinum, &c. Miełetas, nenuſiſtoweis.
- Wyſtałe wino, Defecatum vinum, eliquatum à fæcibus, Nuſiſtoweis winas.
- vſtáię ſię, vſtáwá ſię. Defæcatur, conſidit, Nuſiſtowi.
-
- Kuzavinis 2007
- dēfaec|o, āre, āvī, ātum vt [dē + faex] 1. išvalýti (drumzles, nuosėdas), nuskáidrinti (vīnum Co);2. (nu)valýti, (api)pláuti (aliquid VR; aliquem Pl); ◊ animus ~ātus Pl nesudrumstà núotaika
- dēfaec|o, āre, āvī, ātum vt [dē + faex]