- dēfector
- dēfectus 1
- dēfectus 2
- dēfendo
- dēfēnsio
- dēfēnsito
- dēfēnso
- dēfēnsor
- dēfēnstrīx
- dēfēnsus
- dēferbuī
- dēfero
- dēfervēfacio
- dēferveo
- dēfervēsco
- dēfessus
- dēfetīg-
- dēfetīscentia
- dēfetīscor
- dēficio
- dēfīctus
- dēfīgo
- dēfindo
- dēfingo
- dēfīnio
- dēfīnītē
- dēfīnītio
- dēfīnītīvus
- dēfīnītō
- dēfīnītus
- dēfīnxī
- dēfīo
- dēfīxī
- dēfīxus
- dēflagrātio
- dēflagro
- dēflammo
- dēflecto
- dēfleo
- dēflexī
- dēflexus 1
- dēflexus 2
- dēflo
- dēfloccātus
- dēflōrātio
- dēflōreo
- dēflōrēsco
- dēflōro
- dēflōruī
- defluo
- << >>
- dēfīnīt|ē
- Prieveiksmis. Skiemenys: LLLL (4)
- Sirvydas 1642
-
okreſzenie, Definitè, definitò. Apiſkrieſtynay. - wyraznie Expreſsè, definitè, diſertè, articulatè. źimiey, źimetinay.
-
- Jokantas 1936
- dēfīnītus 3 (adv. -ē) [ptc. iš definio] apibrėžtas, ryškus, aiškus.
- Kuzavinis 2007
- dēfīnīt|ē adv. [dēfīnītus] (sup. ~issimē Au) apibrėžtaĩ; konkrečiaĩ; áiškiai, tiksliaĩ (dīcere C)