- dēmeritus
- dēmersī
- dēmersio
- dēmersus
- dēmeruī
- dēmessuī
- dēmessus
- dēmētior
- dēmeto
- Dēmētriacus
- Dēmētrias
- Dēmētrius
- dēmigrātio
- dēmigro
- dēminuo
- dēminūtio
- dēminūtīvum
- dēminūtīvus
- dēminūtus
- dēmīror
- dēmīsī
- dēmissē
- dēmissio
- dēmissus
- dēmītigo
- dēmitto
- dēmiūrgus
- dēmo
- Dēmocharēs
- dēmocratīa
- Dēmocritēa
- Dēmocritēus 1
- Dēmocritēus 2
- Dēmocritīus
- Dēmocritus
- dēmogrammateus
- dēmōlio
- dēmōlior
- dēmōlītio
- dēmōlītor
- dēmōnstrābilis
- dēmōnstrātio
- dēmōnstrātīvus
- dēmōnstrātor
- dēmōnstrātōrius
- dēmōnstro
- dēmordeo
- dēmorior
- dēmoror
- dēmorsus
- << >>
- dēmītig|o, āre
- Veiksmažodis, 1 asmenuotė. Skiemenys: LLBA (4)
- Jokantas 1936
dē-mītigo 1 suminkštinti, sušvelninti, sugraudinti nosmet ipsi cotidie demitigamur.
- Kuzavinis 2007
- dēmītig|o, āre vt [dē + mītigo] sumìnkštinti, sušvel̃ninti; sugraudìnti (aliquem C); pass. ~ārī švelnė́ti, darýtis geresniám (cotidiē C)