- dēmereor
- dēmergo
- dēmeritus
- dēmersī
- dēmersio
- dēmersus
- dēmeruī
- dēmessuī
- dēmessus
- dēmētior
- dēmeto
- Dēmētriacus
- Dēmētrias
- Dēmētrius
- dēmigrātio
- dēmigro
- dēminuo
- dēminūtio
- dēminūtīvum
- dēminūtīvus
- dēminūtus
- dēmīror
- dēmīsī
- dēmissē
- dēmissio
- dēmissus
- dēmītigo
- dēmitto
- dēmiūrgus
- dēmo
- Dēmocharēs
- dēmocratīa
- Dēmocritēa
- Dēmocritēus 1
- Dēmocritēus 2
- Dēmocritīus
- Dēmocritus
- dēmogrammateus
- dēmōlio
- dēmōlior
- dēmōlītio
- dēmōlītor
- dēmōnstrābilis
- dēmōnstrātio
- dēmōnstrātīvus
- dēmōnstrātor
- dēmōnstrātōrius
- dēmōnstro
- dēmordeo
- dēmorior
- dēmoror
- dēmorsus
- dēmortuus
- Dēmosthenēs
- dēmoveo
- dēmpsī
- dēmptio
- dēmptus
- dēmūgītus
- dēmulceo
- dēmum
- dēmūneror
- dēmurmuro
- dēmus
- dēmūtābilis
- dēmūtātio
- dēmūto
- dēnārius 1
- dēnārius 2
- dēnarro
- dēnāscor
- dēnato
- dēnecālis
- dēnego
- dēnī
- dēnicālis
- dēnigro
- dēnique
- dēnōminātio
- dēnōminātīvus
- dēnōmino
- dēnōrmis
- dēnōrmo
- dēnotātio
- dēnotātus 1
- dēnotātus 2
- dēnoto
- dēns
- dēnsātio
- dēnsē
- Dēnsēlētae
- dēnseo
- dēnsitās
- dēnso
- dēnsus
- dentālia
- dentātus
- dentex
- Denthaliās
- Denthēlētī
- denticulātus
- >>
- dēmor|or, ārī, ātus sum
- Veiksmažodis, 1 asmenuotė, deponentinis. Skiemenys: LBB (3)
- Sirvydas 1642
-
Báwię kogo długo. Divtiùs aliquem moror, teneo, tardo, retardo, detineo, demoror, occupo, moram obijcio, facio, aſſero, infero, interpono alicui. Trukinu, trukdźiu kitu, patrnkinimu[patrukinimu] kam darau, gayśinu, gayśćiu kam áźuduomi, áźuturiu iłgay, karśinu.
-
- Jokantas 1936
- dē-moror 1 a) intr. gaišti, trukti, delsti, vilkinti, lūkuriuoti, atidėlioti †nihil demoratus exsurgit.b) trans. gaišinti, trukdyti, sulaikyti diu me estis demorati P; nullo hoste iter demorante; *Teucros armis sulaikyti nuo kautynių; *annos dar gyventi.