- dēmōnstrābilis
- dēmōnstrātio
- dēmōnstrātīvus
- dēmōnstrātor
- dēmōnstrātōrius
- dēmōnstro
- dēmordeo
- dēmorior
- dēmoror
- dēmorsus
- dēmortuus
- Dēmosthenēs
- dēmoveo
- dēmpsī
- dēmptio
- dēmptus
- dēmūgītus
- dēmulceo
- dēmum
- dēmūneror
- dēmurmuro
- dēmus
- dēmūtābilis
- dēmūtātio
- dēmūto
- dēnārius 1
- dēnārius 2
- dēnarro
- dēnāscor
- dēnato
- dēnecālis
- dēnego
- dēnī
- dēnicālis
- dēnigro
- dēnique
- dēnōminātio
- dēnōminātīvus
- dēnōmino
- dēnōrmis
- dēnōrmo
- dēnotātio
- dēnotātus 1
- dēnotātus 2
- dēnoto
- dēns
- dēnsātio
- dēnsē
- Dēnsēlētae
- dēnseo
- << >>
- dēmūt|o, āre, āvī, ātum
- Veiksmažodis, 1 asmenuotė. Skiemenys: LLA (3)
- Kuzavinis 2007
- dēmūt|o, āre, āvī, ātum [dē + mūto] 1. vt1) (pa)keĩsti (aliquam rem Pl etc.); ~āre sententiam suam AG pakeĩsti sàvo núomonę;2) sugadìnti, pagadìnti (ingenium tuum Pl);2. vi skìrtis (ab aliquā rē Pl etc.); nutõlti, nukrỹpti (paululum ab aliquā rē Ap)
- dēmūt|o, āre, āvī, ātum [dē + mūto]