- dēnōrmis
- dēnōrmo
- dēnotātio
- dēnotātus 1
- dēnotātus 2
- dēnoto
- dēns
- dēnsātio
- dēnsē
- Dēnsēlētae
- dēnseo
- dēnsitās
- dēnso
- dēnsus
- dentālia
- dentātus
- dentex
- Denthaliās
- Denthēlētī
- denticulātus
- denticulus
- dentifer
- dentifricium
- dentilegus
- dentio
- dentiscalpium
- dentītio
- dēnūbo
- dēnūdātio
- dēnūdo
- dēnumerātio
- dēnumero
- dēnūntiātio
- dēnūntiātīvus
- dēnūntio
- dēnuō
- Dēō
- Dēōis
- Dēōius
- deonero
- deoperio
- deorsum
- deorsus
- deōsculor
- dēpacīscor
- dēparcus
- dēpāsco
- dēpāscor
- dēpāstio
- dēpāstus
- << >>
- dent|io, īre
- Veiksmažodis, 4 asmenuotė. Skiemenys: LBA (3)
- Sirvydas 1642
-
Zęby puſzczam. Dentio. Duntis łaydźiu.
-
- Jokantas 1936
- dentio 4 [dens] gauti dantis †pueri dentientes.
- Kuzavinis 2007
- dent|io, īre vi [dēns] 1. įgýti dantìs; puer ~iēns PM vaĩkas sù besìkalančiais dantimìs;2. káltis, dýgti; dentēs ~iunt Pl dañtys kãlasi
- dent|io, īre vi [dēns]