- dēplūmis
- dēpluo
- dēpolio
- dēpōno
- dēpoposcī
- dēpopulātio
- dēpopulātor
- dēpopulo
- dēpopulor
- dēportātio
- dēporto
- dēposco
- dēpositārius
- dēpositio
- dēpositor
- dēpositum
- dēpositus
- dēpostulo
- dēposuī
- dēpraedātio
- dēpraedātor
- dēpraedor
- dēpraesentiārum
- dēprāns
- dēprāvātē
- dēprāvātio
- dēprāvo
- dēprecābilis
- dēprecabundus
- dēprecātio
- dēprecātor
- dēprecātōrius
- dēprecor
- dēprehendo
- dēprehēnsio
- dēprehēnsus
- dēprēndo
- dēpressē
- dēpressī
- dēpressus
- dēpretio
- dēprimo
- dēproelior
- dēprōmo
- dēpropero
- dēproperus
- depso
- dēpudet
- dēpūgis
- dēpugnātio
- dēpugno
- dēpulī
- dēpulsio
- dēpulso
- dēpulsor
- dēpulsus
- dēpūrgātio
- dēpūrgo
- dēputo 1
- dēputo 2
- dēpuvio
- dēque
- dērādo
- dērāsus
- Derbē
- Derbētēs
- Derbicēs
- Dercetis
- dērēctus
- dērelictio
- dērelictus 1
- dērelictus 2
- dērelinquo
- dērepente
- dērēpo
- dēreptus
- DERIC
- dērīdeo
- dērīdiculum
- dērīdiculus
- dērigēsco
- dērigo
- dēriguī
- dēripio
- dērīsī
- dērīsio
- dērīsor
- dērīsōrius
- dērīsus 1
- dērīsus 2
- dērīvātio
- dērīvātīvus
- dērīvo
- dērōdo
- dērogātio
- dērogo
- dērōsus
- Dertōna
- dēruī
- dēruncino
- dēruo
- >>
- dēpugn|o, āre, āvī, ātum
- Veiksmažodis, 1 asmenuotė. Skiemenys: LLA (3)
- Sirvydas 1642
-
Biedzę ſię. Luctor, depugno. Minuoſi, mintin eymi. - poboiewiſko, Campus in quo depugnatum eſt. Kariawiete.
- opiſuię co, Deſcribo, definio quid verbis, deſigno, depugno, definitione exprimo. Ap-raſzau.
-
- Jokantas 1936
- dē-pūgno 1 kovoti iki lemiančio galo, dėl mirties ir gyvybės kovoti cum aliquo; trop. voluptas depugnat cum honestate.
- Kuzavinis 2007
- dēpugn|o, āre, āvī, ātum [dē + pugno] 1. smar̃kiai kovóti, káutis ikì lemtìngo gãlo (cum aliquō C etc.);2. prk. nesidẽrinti; voluptās ~at cum honēstāte C geidulỹs nesidẽrina sù padorumù
- dēpugn|o, āre, āvī, ātum [dē + pugno]