- dērādo
- dērāsus
- Derbē
- Derbētēs
- Derbicēs
- Dercetis
- dērēctus
- dērelictio
- dērelictus 1
- dērelictus 2
- dērelinquo
- dērepente
- dērēpo
- dēreptus
- DERIC
- dērīdeo
- dērīdiculum
- dērīdiculus
- dērigēsco
- dērigo
- dēriguī
- dēripio
- dērīsī
- dērīsio
- dērīsor
- dērīsōrius
- dērīsus 1
- dērīsus 2
- dērīvātio
- dērīvātīvus
- dērīvo
- dērōdo
- dērogātio
- dērogo
- dērōsus
- Dertōna
- dēruī
- dēruncino
- dēruo
- dērupta
- dēruptus
- dērutus
- Dēs.
- dēsacro
- dēsaevio
- dēsalto
- dēscendo
- dēscēnsio
- dēscēnsus 1
- dēscēnsus 2
- << >>
- dērīs|or, ōris m
- Daiktavardis, 3 linksniuotė (priebalsinis tipas), vyriškoji, bendrinis. Skiemenys: LLB (3)
- Sirvydas 1642
-
Náśmiewca, Irriſor, deriſor Apiuokieias, apiuoktoias.
-
- Jokantas 1936
- dērīsor, ōris m [derideo] kas mėgsta pajuokti ką, pajuokėjas, išjuokėjas, tyčeika.
- Kuzavinis 2007
- dērīs|or, ōris m [dērīdeo] pajuokė́jas, išjuokė́jas, pašaipū̃nas, tyčeikà Pl, H, Ph