- dēscrīptiōnālis
- dēscrīptiuncula
- dēscrīptīvus
- dēscrīptor
- dēscrīptus
- dēscrobo
- dēsculpo
- dēseco
- dēsecro
- dēsectio
- dēsectus
- dēsecuī
- dēsēdī
- dēsenēsco
- dēsero 1
- dēsero 2
- dēserpo
- dēserta
- dēsertio
- dēsertitūdo
- dēsertor
- dēsertrīx
- dēsertum
- dēsertus
- dēservio
- dēservītio
- dēses 1
- dēses 2
- dēsessus
- dēsiccātio
- dēsiccātīvus
- dēsicco
- dēsideo
- dēsīderābilis
- dēsīderātio
- dēsīderātīvus
- dēsīderium
- dēsīdero
- dēsidia 1
- dēsīdia 2
- dēsidiābulum
- dēsidiōsē
- dēsidiōsus
- dēsīdo
- dēsīgnātio
- dēsīgnātor
- dēsīgnātus
- dēsīgno
- dēsiī
- dēsilio
- << >>
- dēserv|io, īre
- Veiksmažodis, 4 asmenuotė. Skiemenys: LLBA (4)
- Jokantas 1936
dē-servio 4 uoliai tarnauti, būti visiškai atsidavusiam amicis, valetudini, corpori.
- Kuzavinis 2007
- dēserv|io, īre vi [dē + servio] 1. uõliai tarnáuti; bū́ti atsidãvusiam (amīcīs C; studiīs PJ);2. vėl. bū́ti vartójamam, tìkti (ad aliquem ūsum ir alicuī ūsuī Dig)
- dēserv|io, īre vi [dē + servio]