- dēscēnsus 1
- dēscīsco
- dēscobīno
- dēscrībo
- dēscrīptē
- dēscrīptio
- dēscrīptiōnālis
- dēscrīptiuncula
- dēscrīptīvus
- dēscrīptor
- dēscrīptus
- dēscrobo
- dēsculpo
- dēseco
- dēsecro
- dēsectio
- dēsectus
- dēsecuī
- dēsēdī
- dēsenēsco
- dēsero 1
- dēsero 2
- dēserpo
- dēserta
- dēsertio
- dēsertitūdo
- dēsertor
- dēsertrīx
- dēsertum
- dēsertus
- dēservio
- dēservītio
- dēses 1
- dēses 2
- dēsessus
- dēsiccātio
- dēsiccātīvus
- dēsicco
- dēsideo
- dēsīderābilis
- dēsīderātio
- dēsīderātīvus
- dēsīderium
- dēsīdero
- dēsidia 1
- dēsīdia 2
- dēsidiābulum
- dēsidiōsē
- dēsidiōsus
- dēsīdo
- dēsīgnātio
- dēsīgnātor
- dēsīgnātus
- dēsīgno
- dēsiī
- dēsilio
- dēsino
- dēsipiēns
- dēsipio
- dēsisto
- dēsitus
- dēsōlātio
- dēsōlātor
- dēsōlātus
- dēsōlo
- dēsomnis
- dēspectātio
- dēspectātor
- dēspectio
- dēspecto
- dēspectus 1
- dēspectus 2
- dēspērābilis
- dēspēranter
- dēspērātē
- dēspērātio
- dēspērātus
- dēspēro
- dēspēxī
- dēspicātio
- dēspicātus 1
- dēspicātus 2
- dēspicientia
- dēspicio
- dēspicor
- dēspoliātio
- dēspoliātor
- dēspolio
- dēspondeo
- dēspōnsātio
- dēspōnso
- dēspōnsus
- dēspuī
- dēspūmo
- dēspuo
- dēspūtum
- dēsquamo
- dēsterno
- dēstico
- dēstillātio
- dēstillo
- >>
- dēsīgnāti|o, ōnis f
- Daiktavardis, 3 linksniuotė (priebalsinis tipas), moteriškoji, bendrinis. Skiemenys: LLLBA (5)
- Sirvydas 1642
-
Náznaczenie, Determinatio, deſignatio, aſſignatio. Paźimeimas, paſkirimas. - okreſzenie, Deſignatio, definitio, determinatio. Apſkrienimas.
- Ryſowánie wąglikiem. Deſignatio, adumbra[t]io operis, Iźpayśimas.
-
- Jokantas 1936
- dēsīgnātio, ōnis f [designo] a) pažymėjimas, nurodymas personarum ac temporum.b) trop. paskyrimas consulatūs išrinkimas konsulu. NB. cnf. dissignatio.
- Kuzavinis 2007
- dēsīgnāti|o, ōnis f [dēsīgno] 1. pažymė́jimas, nuródymas (persōnārum et temporum C);2. paskyrìmas, išrinkìmas; ~o cōnsulātūs T išrinkìmas kònsulu
- dēsīgnāti|o, ōnis f [dēsīgno]