- dēsīderātio
- dēsīderātīvus
- dēsīderium
- dēsīdero
- dēsidia 1
- dēsīdia 2
- dēsidiābulum
- dēsidiōsē
- dēsidiōsus
- dēsīdo
- dēsīgnātio
- dēsīgnātor
- dēsīgnātus
- dēsīgno
- dēsiī
- dēsilio
- dēsino
- dēsipiēns
- dēsipio
- dēsisto
- dēsitus
- dēsōlātio
- dēsōlātor
- dēsōlātus
- dēsōlo
- dēsomnis
- dēspectātio
- dēspectātor
- dēspectio
- dēspecto
- dēspectus 1
- dēspectus 2
- dēspērābilis
- dēspēranter
- dēspērātē
- dēspērātio
- dēspērātus
- dēspēro
- dēspēxī
- dēspicātio
- dēspicātus 1
- dēspicātus 2
- dēspicientia
- dēspicio
- dēspicor
- dēspoliātio
- dēspoliātor
- dēspolio
- dēspondeo
- dēspōnsātio
- << >>
- dēsōl|o, āre, āvī, ātum
- Veiksmažodis, 1 asmenuotė. Skiemenys: LLA (3)
- Susiję: dēsōlātus
- Jokantas 1936
dē-sōlo 1 [solus] apleisti, palikti vieną *agros; ptc. dēsōlātus 3 apleistas, tuščias, paliktas vienas *terrae, templa.
- Kuzavinis 2007
- dēsōl|o, āre, āvī, ātum vt [dē + sōlus] apléisti, palìkti (agrōs V); (pa)darýti víenišą (tùščią) Pt, Sl