- dēstino
- dēstitī
- dēstituo
- dēstitus
- dēstitūtio
- dēstitūtus
- dēstrātus
- dēstrāvī
- dēstrictus
- dēstringo
- dēstrūctio
- dēstrūctīvus
- dēstrūctor
- dēstrūctus
- dēstruo
- dēsubitō
- dēsūbulo
- dēsūdāsco
- dēsūdātio
- dēsūdēsco
- dēsūdo
- dēsuēfacio
- dēsuēfīo
- dēsuēsco
- dēsuētūdo
- dēsuētus
- dēsuēvī
- dēsultor
- dēsultōrius
- dēsultūra
- dēsultus
- dēsuluī
- dēsum
- dēsūmo
- dēsuper
- dēsurgo
- dēsursum
- dētēctio
- dētēctor
- dētego
- dētendo
- dētentio
- dētentus 1
- dētentus 2
- dētergeo
- dētergo
- dēterior
- dēteriōro
- dēterius
- dēterminābilis
- << >>
- dēsuētūd|o, inis f
- Daiktavardis, 3 linksniuotė (priebalsinis tipas), moteriškoji, bendrinis. Skiemenys: LLLA (4)
- Sirvydas 1642
-
Od-zwyczáienie, Deſuetudo. Nuiunkimas.
-
- Jokantas 1936
- dēsuētūdo, inis f [desuesco] atpratimas, nepratimas armorum L.
- Kuzavinis 2007
- dēsuētūd|o, inis f [dēsuētus] atpratìmas; nepratìmas (alicūjus reī L); in ~inem abīre (venīre) Dig nebebū́ti vartójamam